Iedomājoties tādu sporta veidu kā kamaniņu braukšana, mums daudziem acu priekšā parādās Anna Orlova, kura pie starta līnijas apņēmīgi atstumjas ar rokām no ledus, traucot savas kamaniņas pretim finišam. Ne velti Anna tiek dēvēta par vienu no panākumiem bagātākajām Latvijas kamaniņu braucējām.

Ir daudz dzirdēts par Annas sportiskajiem panākumiem, spilgtajām uzvarām un neveiksmēm, bet tomēr daudz mazāk ir zināms par to Annu, kura ir aiz šiem panākumiem, kura kāpj uz ledus ar kreiso kāju, kurai nepatīk izkrāmēt koferus un kuras lielākie fani un atbalstītāji ir vecāki un ārzemju latvieši.

Kā tas sākās?
Annas sportiskā karjera sākās, pateicoties skolu maiņai, kur jauniegūtā draudzene pierunāja Annu iet un pamēģināt kamaniņu sportu. Sagadījās tā, ka Annas Orlovas kamaniņu braukšanas tagadējā trenere Vera Zozuļa veidoja savu grupu un, protams, ka 13 gadus jaunā aktīvā un sportiskā meitene labprāt piekrita pamēģināt.

Kad viņa par savu vēlmi nodarboties ar kamaniņu sportu pavēstīja vecākiem, mamma iebildusi, jo zināja cik tas ir grūts sporta veids, bet no tēva Anna guvusi lielu atbalstu. Šī iemesla dēļ viņa atļauju pēc skolas doties uz treniņu prasījusi tētim, nevis mammai. Protams, ar laiku arī mamma samierinājusies, un nu abi vecāki jau ilgus gadus, īpaši Annas mamma, ir lielākie viņas atbalstītāji un fani.

Annai spilgti atmiņā palikusi pirmā reize kad viņa brauca ar kamaniņām. Kā stāsta viņa: „Trenere teica, lai nebaidos, jo viņa braukšot aizmugurē līdzi. Tomēr viņa tikai aptuveni metru paslīdēja līdzi un tad vienkārši palaida kamaniņas vaļā! Sākumā izbijos, bet tomēr nobraucu lejā viena pati un beigās man pat ļoti iepatikās!”

Pirmie panākumi un drebošās rokas
Anna norāda, ka viņai vienmēr paticis trenēties, jo treniņi bijuši aizraujoši un interesanti. Pirmās sacensības viņa gan spilgti neatceras, bet kā daudziem citiem, atmiņā palikusi ir tieši pirmā neveiksme. Piedaloties PSRS junioru čempionātā, viņa bija līdere visos treniņbraucienos, tomēr kļūdījās pirmajā braucienā, tādējādi zaudējot iespēju iegūt pirmo vietu. Tas viņai bija nepatīkams pārsteigums, jo līdz tam viņa bija līdere visu vecuma grupu sacensībās, kurās piedalījās. Tomēr šī neveiksme vairoja viņas apņēmību, un pēc diviem gadiem Anna uzvarēja PSRS čempionātā pieaugušo konkurencē.

Anna savas aptuveni 17 gadus ilgās sportistes karjeras laikā piedalījusies daudzās sacensībās, tomēr par visemocionālāko brīdi savā karjerā viņa uzskata 1992. gada olimpiādi Albervillā, kur Latvija pirmo reizi startēja kā neatkarīga valsts.

Lai arī Annai patīk braukt mājas trasē Siguldā, viņa atzīst, ka tas ir arī visgrūtāk, jo atbalstītāju lokā ir draugi, radi un kaimiņi. Tāpēc nereti jau uz startu nākas doties drebošām rokām, jo gribas, lai viss izdotos par 100 %. Ārvalstu trasēs braukt esot vieglāk, jo, kā saka Anna: „Neviena nav, tu tikai brauc lejā – un viss!” Tomēr Anna stāsta, ka sadraudzējusies ar Kanādas un Amerikas latviešiem, kuri ļoti emocionāli atbalsta Annu nobraucienu laikā.

Bruņurupucītis – veiksmei!
Annai Orlovai tāpat kā citiem sportistiem ir savi veiksmes rituāli. Viņa apgalvo, ka jau no bērnības viņa kāpjot uz ledus ar kreiso kāju, jo ticot, ka tas palīdzēs trasē nekļūdīties. Papildu uzmundrinājumu sportistei sniedz arī viņas īpašais talismans – mīksts plaukstas lieluma bruņurupucītis, kas gan ir krietni nodilis, jo vienmēr ceļo līdzi uz visām sacensībām, glīti iekārtojies pašā kofera virspusē.

Tuvinieku atbalsts ir ceļš uz panākumiem
Sporta dēļ Anna nevar būt tik bieži kopā ar ģimeni kā vēlētos, tomēr vienmēr būs pateicīga savai ģimenei par atbalstu. Viņa uzsver: „Ikvienam, jo īpaši sportistam, ir nepieciešams atbalsts, ir vajadzīgs kāds, kurš vienmēr palīdzēs. Par savu sportisko karjeru, panākumiem un sapņu realizēšanu varu pateikties saviem vecākiem, kuri mani vienmēr ir atbalstījuši, īpaši mammai, bez kuras palīdzības es, iespējams, nebūtu tā, kas šobrīd esmu!“

Anna Orlova piedalās arī „Ariel“ īstenotajā kampaņā, kuras mērķis ir parādīt, ka aiz katra mērķa īstenošanas, katra sasnieguma, jo īpaši sasnieguma sportā, ir kāds, kurš sniedzis otram savu atbalstu un enerģiju. Kā uzsver pati Anna Orlova: „Uzvarai un sportiskam garam ir nozīmīgs ikviens sīkums un pat neliela nianse, īstajā brīdī pateikts vārds vai sniegts atbalsts var veicināt milzīgas izmaiņas un iedvesmot panākumiem.“

Par Ariel:
Ariel sniedz perfektu tīrību, nodrošinot vislabāko rezultātu. Ariel palīdzēs tikt galā ar visgrūtākajiem uzdevumiem un parūpēties par tev nozīmīgām lietām. 2008. gadā mēs pievēršam īpašu uzmanību atbalstam, kas nodrošinājis Latvijas sportistu veiksmi, un kuru snieguši vecāki, treneri vai kāds cits īpašs cilvēks. Jo tieši mazas lietas var sniegt ievērojamu ieguldījumu ceļā uz veiksmi un panākumiem!